CEĻŠ PIE SEVIS
Tu noteikti meklē dzīvē atbildes uz jautājumiem – kā iepazīt sevi, kā izprast sevi, kā veidojas Tavas dzīves procesi un kopējie procesi Visumā, jo dziļi iekšēji ir vēlme dzīvot citādāk – gaišāk, brīvāk, radošāk, lai dzīves apstākļi veidojas veiksmīgi un pats jūties harmonijā ar sevi, apkārtējiem cilvēkiem un pasauli. Es tieši tāpat kā Tu esmu meklējusi atbildes uz šiem jautājumiem. Meklējumi ir bijuši nemitīgi, ceļi ļoti dažādi, jo ir dziļa iekšēja vēlme atrast tās zināšanas, kas man palīdzētu izprast manu patieso būtību, parādītu iespējas, kā pietuvoties savai Dvēselei. Ne mirkli neliek mierā sajūta, ka ir iespējams dzīvot iekšējā mierā un harmonijā, gaišās un patīkamās izjūtās un vienlaicīgi būt fiziski veselai, spēcīgai un bagātai, realizēt sevi dzīvē, piepildīt savus mērķus - lai ir gandarījums, patiess prieks, pilnības un patīkamas virzības uz gaismu sajūta.
Vēlos padalīties ceļa gājumā, pa kādu mani Dievs ir vedis - ko esmu pieredzējusi, piedzīvojusi, izjutusi, caur ko esmu gājusi, kādas atziņas ir bijušas un pie kā esmu nonākusi.
Es ticu, ka ar zināšanām, kas patiesi izmaina un padara manu dzīvi daudz brīnišķīgāku, ir jādalās, lai arī citiem tiek dota iespēja!
Jo apzinos, ko nozīmē, kad meklē, bet nerodi atbildes, kad ir izmisums, nesapratne, neziņa, kā dzīvot tālāk.
DZĪVES PIEREDZE
Atceros, man bija 6 gadi, kad naktīs pamodusies bieži domāju: “Kā būs, kad nomiršu? Kas ar mani notiks? Kur es būšu? Kas notiks ar manu ķermeni? Vai es esmu tikai fizisks ķermenis? Kā būs ar maniem tuvajiem cilvēkiem? Vai viņus satikšu?”. Šie jautājumi mani satrauca, jo atbildes uz tiem nebija.
Mana vecmamma bija ticīgs cilvēks, gāja uz katoļu baznīcu. Viņa mani iepazīstināja ar citu realitāti, kas bija mana pirmā pieredze ceļā uz savas iekšējās pasaules iepazīšanu un attiecību veidošanu ar Dievu. Es pusaudža gados mācījos baznīcas skolā, gāju uz grēksūdzēm, piedalījos rožukroņa dziedājumos, apzinājos, ka ir Dievs un meklēju ceļu, kā iepazīt Dieva Mīlestību. Reiz arī gāju svētceļojumā uz Aglonu. Tas bija neaizmirstams ceļojums un izjūtas. Tomēr sevis meklējumi caur baznīcu beidzās studiju gados, jo arvien vairāk ievēroju pretrunas starp realitāti un to, ko izjutu savā iekšējā pasaulē par Dieviško pasauli. Sapratu, ka manas izjūtas un dzīve īpaši nemainās, vismaz ne tā, kā vēlējos. Bija sajūta, ka ir jābūt citam, savādākam ceļam un iespējām.
Tad nāca dzīves posms, kad vienkārši ļāvos dzīves baudām, jo šķita, ka caur to radīšu Dvēseles piepildījumu un būšu laimīga. Tomēr tie bija maldi. Liels aplis tika noiets, tomēr nedz izpriecas, nedz draugi nenesa iekšējo mieru un harmoniju un dzīves apstākļi nekārtojās tā, kā to biju vēlējusies. Prieks bija īslaicīgs un nebija patiess un pēc katras lielas izpriecas nāca tikai dziļas sāpes, sevis šaustīšana un neapmierinājums. Nonācu līdz tam, ka iekšējā pasaulē jutu ļoti lielu agresiju, neapmierinātību ar sevi un apkārtējiem cilvēkiem, dusmas, kas smacēja nost. Sapratu, ka tā dzīvot nevaru, nevēlos un jāmeklē risinājums.
Man tika dots sevis iepazīšanas un attīstības ceļš caur zināšanām un procesiem, ko piedāvā psihoterapija. Es sāku mācīties iepazīt, izjust un mainīt savas emocijas. Sāku meklēt cēloņus, no kurienes rodas negatīvas emocijas. 2 gadu laikā man radās iespēja rast virspusēju harmoniju savā emociju pasaulē, jo ne visām emocijām cēloni varēju atrast šajā dzīvē. Mani neatstāja sajūta, ka ir kaut kas dziļāks, jo atbildes nevar rast tikai šīs dzīves ietvaros un arī emociju analīze un savas dzīves kārtošana bez augstāka mērķa – kā tuvoties Mīlestībai, dzīvot saskaņā ar Visuma likumiem un izprast savu dziļāko būtību – Dvēseli nav pilnīga.
Paralēli psihoterapijai man radās iespēja apmeklēt jogas nodarbības. Jau pirmā lekcija, ko dzirdēju, mani aizkustināja līdz asarām. Sapratu, šis būs mans ceļš, jo te būs atbildes par iepriekšējām dzīvēm, karmas likumiem un zināšanas un procesi, kā virzīties uz dziļāku sevis iepazīšanu un Dieva Mīlestību. 8 gadus mācījos plašas vēdiskās zināšanas – pozitīvās domāšanas mākslu, ajūrvēdu, hatha jogu, astroloģiju, numeroloģiju, svara jogu, meditācijas mākslu utt. Meklēju iespēju iepazīt sevi, bet caur sāpīgiem procesiem attapos, ka esmu aizgāju no savas sirds un Dvēseles ļoti tālu, jo svarīgāk par Dievu un Dieva Mīlestību bija kļuvušas zināšanas, tehnikas, materiālās dzīves kārtošana, ego. Pieauga lepnība, agresija un cilvēku nepieņemšana, kas domāja atšķirīgi kā jogi. Dzīves procesi parādīja to, ka kaut kas netiek darīts saskaņā ar Visuma likumiem, jo iekšējā pasaulē bija disharmonija - izjutu neapmierinātību ar sevi un arī dzīves apstākļi to parādīja - pasliktinājās situācija vairākās dzīves jomās – gan darbā, gan attiecībās, gan veselībā. Es nevarēju saprast, kā tā var būt - es meditēju, vingroju, ievēroju pareizu ēšanu, dzīvoju saskaņā ar astroloģiskiem ieteikumiem, bet dzīvē tāpat neiet un emocijas ir negatīvas. Dzīve skaidri parādīja, ka zināšanas un praktiski procesi nevar būt augstāki par Dievu.
Meklējumi turpinājās. Radās iespēja aizbraukt uz Nepālu, Indiju, satikt viedus un garīgus cilvēkus. Indijā dabūju savu palmu lapu, kuru Indijā īpašos centros atrod pēc cilvēka īkšķa nospieduma. Lapā ir ierakstīta informācija par cilvēka dzīvi, kā tā veidosies visās dzīves jomās uz priekšu (nākotnes pareģošana), kā arī tiek sniegts ieskats par cilvēka iepriekšējo un nākamo dzīvi. Palmu lapu es vēlējos saņemt, jo dzīvē bija pilnīgs apjukums un nesapratne, kā virzīties uz priekšu. Es meklēju kādu glābiņu - „tableti”, kas pateiks, ko darīt, kā viss būs. No palmu lapas uzzināju informāciju, kas un kā veidosies. Informācija bija gan šokējoša, gan arī mierināja pozitīvās ziņas par nākotni. Tai pat laikā dzīve pēc Indijas brauciena sāka jukt un brukt vēl vairāk, iestājās depresīvs periods, Dvēsele jutās kā iesprostota, trūka brīvības virzīties dzīvē uz priekšu, jo visu laiku gaidi un zini, kam jābūt. Informācija, kas tika iedota par to, kā būs, apziņā bija kā tāda programma – milzīga un nemainīga, no kuras ne iziet, ne apiet, tik samierināties, censties pieņemt un gaidīt, kā nu būs.
Tad man atnāca informācija par Krija jogas meditāciju. Iniciējos krija jogā, sāku praktizēt šo meditācijas tehniku. Pietrūka skolotāja, kas ir klātesošs un vari aprunāties, kurš pavēro, kā mainās apziņa, kā notiek attīstība, jo tikai ar meditāciju vien grūti bija virzīties uz priekšu.
Paralēli tikos ar dažādiem viediem cilvēkiem tepat Latvijā, Igaunijā, kas redz iepriekšējās dzīves, pastāsta karmisku informāciju. Bet tas radīja arī sarežģījumus, jo tiek iedota dziļa informācija par iepriekšējām dzīvēm, bet ko ar to darīt, kā lai to informāciju „sagremo”, kā lai sevi izmaina, pietrūka reālu zināšanu un procesu, kā ar to strādāt. Un dzīve joprojām pārsteidza ar nepatīkamiem notikumiem, situācijām, veiksmīga virzība uz priekšu dzīvē nebija jūtama.
Meklēju atbildes grāmatās. Lasīju S.Lazareva grāmatas “Karmas diagnostika”, Kryon grāmatas, N.D.Volšs “Neparastie dialogi. Sarunas ar Dievu”, V.Megre “Skanošais ciedrs”. Tomēr sapratu, ka man ir nepieciešams dzīvs kontakts ar cilvēku, kurš pats dzīvo Dieva Mīlestībā, Gaismā un Ticībā, kurš izpratis Dievišķo apziņu, iet pa dzīvi ar tīriem nolūkiem un domām, bez ego izpausmēm, kurš patiesi māca caur savām izietām zināšanām un procesiem un ar savu dzīvi, savu esamību un būtību apliecina, ka var dzīvot citādāk.
PATIESĀ
CEĻA LAIMES SĒKLAS
Un tad vislielākajā izmisumā, piesvēros dziļām un patiesām lūgšanām- no sevis, no sirds un Dvēseles lūdzu Dievam, lai rāda man ceļu, kas varētu man palīdzēt saprast, kā dzīvot, kā virzīties pa dzīvi, ko es visu laiku daru nepareizi. Un man tika dota iespēja!!! Uz manu darba vietu atnāca meitene ar auras foto un es ieskatījos pirmo reizi reāli fiziski savā Smalkajā pasaulē. Sākotnēji biju ļoti skeptiska, bet kad saņēmu auras fotogrāfijas skaidrojumu – sēdēju un raudāju, jo tika pateiktas dziļas lietas. Un meitene, kas sniedza šo informāciju, mani pārsteidza ar savu gaišumu, izturēšanos, enerģiju, drosmi nākt biznesa vidē ar zināšanām par enerģiju Smalko pasauli. Vaicāju, kur viņa mācās, kas ir viņas skolotājs. Izteicu vēlmi tikties ar šo cilvēku.
Pēc kāda laika Dievs man deva šo brīnisķīgo iespēju satikt šo cilvēku, kas tagad ir mana garīgā skolotāja – Mirdza. Tas bija 2010.gada septembrī. Kopš tā brīža mana dzīve ir neticami mainījusies. Mirdza man atklāja, kā paskatīties uz sevi, savas dzīves procesiem un Visuma procesiem savādāk. Man nāca atbildes, kāpēc līdz šim neesmu varējusi izveidot veiksmīgu savas dzīves ceļu, kāpēc dzīvē nāk tik daudz negatīvu pārbaudījumu.
Izrādījās, ka panākumu un veiksmes atslēga ir manās izjūtās, domās, attieksmē pret jebko šajā dzīvē – sevi, citiem cilvēkiem, apkārtējo pasauli. Veiksmīgu virzību nosaka nevis tas, ko es dzīvē daru, bet ar kādu attieksmi, izjūtām un domām es virzos pa dzīvi. Tieši mana izjūtu, Dvēseles pasaule veido manu fizisko un materialo dzīvi, nosaka manu dzīves ceļu.
Var meditēt stundām, bet ja nosodi citus cilvēkus par to, ka viņi nemeditē, vai, ja jūties pārāks ar to, ka meditē, nav iespējams patīkami virzīties pa dzīvi, jo tādējādi tikai audzināšanas procesus dzīvē vari sagaidīt. Visas izjūtas, domas, izpausmes ir enerģijas. Sāku iepazīt enerģiju pasauli. Sāku iepazīt, reģistrēt, kontrolēt un mainīt savas izjūtas, domas, attieksmi un izpausmes. Sāku mācīties ieraudzīt likumsakarības, kā tās ietekmē un veido manu dzīvi. Un patiesi, sākot apzināti kontrolēt un mainīt savas izjūtas, domas un izpausmes, kā piemēram, augstprātību, cilvēku nosodīšanu, klačošanos, sāka mainīties mana iekšējā pasaule – kļuva vieglāk un gaišāk ap Dvēseli un sāka strauji mainīties dzīves apstākļi. Sāka kārtoties tās dzīves jomas, kuras gadiem bija “kā iesaldētas”.
Es sāku uzņemties atbildību pilnīgi par visu, kas notiek manā dzīvē un meklēt atbildes sevī, ar ko es esmu piesaistījusi savā dzīvē noteiktus cilvēkus, notikumus, apstākļus. Es sāku apzināties, ka es pati veidoju savu dzīvi un man vienmēr ir izvēle, kā dzīvot, ar kādu attieksmi, emocijām, ar ko satikties, kādā vidē atrasties. Es sāku mācīties ņemt ārā no enerģētiskajām struktūrām to, kas tajās ir saveidots nevajadzīgs, tā vietā veidot pozitīvas un vajadzīgas struktūras. Cik tā bija laba sajūta, kad nemeklē savas dzīves apstākļu cēloņus astroloģisko planētu salikumos un nenovirzi atbildību par savu dzīvi uz planētām, bet meklē tikai sevī, kad sāc iepazīt savas enerģētiskās struktūras, kas tajās ir saveidots, kā tās izstrādāt. Un tas viss ir reāls, saprotams, ieraugāms, sajūtams un ar to var strādāt, mainīt sevi un savu dzīvi.
Iepazinos ar mūziku, kas radīta Visuma enerģiju vibrācijās. Radās iespēja piedalīties mūzikas un video meditācijās. Tik ļoti spēcīgas un smalkas enerģiju vibrācijas piepilda šajā meditācijas procesā. Tās palīdz iepazīt citu apziņas stāvokli, kurā pati nekad meditācijā nevaru ieiet. Tā ir brīnišķīga iespēja iepazīt dziļāk sevi, izjust, apzināties citādāku sevi, tā ir saskarsme ar savu Dievišķo sākumu. Šīs izjūtas ir dziļas, dod neizsakāmi dziļu mieru un harmoniju, pilnības sajūtu, tās virza pilnveidot sevi, mainīt sevi, kļūt gaišākam un patīkamākam. Tās attīra no negatīvām izjūtām, atbrīvo prātu no visām piesaistēm materiālai pasaulei, ļauj iepazīt Dvēseles brīvību un lidojumu. Tas ir brīnisķīgs ceļojums pie sevis.
Protams, izmaiņas visās jomās nenotiek ātri un uzreiz. Ir vajadzīga pacietība, neatlaidība, ticība. Pakāpeniski, pilnveidojot sevi, sāk šķīst nevēlamās struktūras un vēlamie procesi sāk notikt. Tagad es pilnīgi skaidri apzinos, ka Gribasspēks, Neatlaidība, Ticība, Virzība un Veidošanas procesi noteiks to, kā veidosies mana dzīve, nevis karmiskās struktūras. Ja ūdens pa pilītei var sašķelt akmeņus, cilvēka griba un neatlaidība var sasniegt vēl vairāk!
Esmu pateicīga Dievam, ka man ir dota iespēja satikt cilvēkus, kas dzīvo saskaņā ar Visuma likumiem, dzīvo Dieva Mīlestībā un dalās šajās zināšanas, kas dod iespēju katram iepazīt patieso sevi, savu Smalko pasauli, dzīvot gaišās un patīkamās izjūtās un rast līdzsvaru starp fizisko un garīgo attīstību.
Meklējiet un Jums tiks dots, klauvējiet un Jums atvērs!
Novēlu Jums patīkamu virzību savā ceļā pie sevis,
uz savas sirds un Dvēseles gaismu un brīvību!
Patiesā cieņā, Iveta