Autora teiktais par video un mūzikas iedarbību:

Kas notiek ar mūziku, kuru klausāmies, gan arī video, kuru skatāmies?
     1. Mūzika un arī video tiek radīti atrodoties Dievišķajās enerģijās, kur nav sadzīves enerģiju.
     2. Cilvēks pamazām piesātinās ar Dievišķo enerģiju, tā pamazām sāk darboties cilvēkā un lēnām ieplūst telpiskumos.
     3. Sākās tīrīšanās procesi ar neapmierinātībām, iekšējām agresivitātēm, diskomfortu sevī un apstākļos, kuros atrodamies. Vai nu tos pastiprināsim negatīvajā, sāksim pasliktināt savu stāvokli, vai arī, izjūtot tīrīsanos un diskomfortu, sāksim strādāt ar sevi, uzlabosim savu stāvokli un attīrīsim sevi, palīdzot ienākt tām enerģijām caur mūziku un video skatīšanos dziednieciskos seansos.
     4. Dievišķā enerģija kopā ar mūzikālo vibrāciju taisno deformētās struktūras cilvēkā un piesātina ar Dievišķo enerģiju. Caur to sākās attīrīšanas procesi cilvēkā, kurš skatās un klausās meditatīvo mūziku, kuru veidojis cilvēks, atrodoties patīkamās, augstā līmenī Dievišķajās enerģijās. Tie cilvēkiem, kuri pēc meditatīvajiem seansiem jūtas mierīgi, komfortabli un lēnām notiek kaut kādas nelielas diskomfortiskas izmaiņas, ir daudz tīrāki enerģētiski un ir mazāk deformētās struktūras iekšējā dvēseles pasaulē!
     5. Meditatīvā mūzika un video palīdz dvēselē ienākt Dievišķai enerģijai un attīrīties. Tas, kas ceļās uz augšu dvēselē, ar to jāstrādā, un galvenais jāstrāda pareizi, lai tas mazinātos un līdzsvarotos, bet ne pastiprinātos un pastiprināti grauztu iekšējo pasauli un mocītu dvēseli!

     Tā nedrīkst būt! Ja tā dara cilvēks, tad pamazām viņš sāk protestēt pret mūziku un sāk neticēt mūzikas un video lietderībai un dziedniecības spējām. Iekšā sāk veidoties (putras katliņš), kurš sāk pamazām vārīties un ar laiku piedegt. Tad to ir daudz grūtāk attīrīt. Un mūzika šeit būs tikai palīdzējusi- gan tad, kad cilvēks strādā ar sevi, gan arī tad, kad viņs nedarbojas, bet vārās iekšā. Jo tāpat nāksies iekšējo pasauli pamazām savest kārtībā, citādi uzlabošanos dzīvē un veselībā būs grūti sagaidīt!
     Visus apstākļus paši veidojam, apkārtējie ir tikai instrumenti -velk uz leju vai ceļ uz augšu! Grūti no kaut kā attālināties, lai kaut ko citādāk redzētu!
     Mēs paši, protams, virzāmies tur, ar ko varam sevi piepildīt uz doto brīdi. Jo lielāks trūkums kaut kā, jo vairāk tiecamies uz to, neredzot, vai tas dos piepildījumu pēc gadiem. Bet izrādās pretēji, pēc gadiem tas nav derīgs un grauj kopā pašu cilvēku, kurš tik stipri dotajā brīdī uz kaut ko ir tiecies! Tā ir attīstība!
     Protams, kad daudz jāmācās. Un šīs mācības ir sarežģītas, kur uz katra soļa var paklupt un kļūdīties, kamēr iemācāmies un ieveidojam vēlamo - Dievišķo, pozitīvo savās izjūtās, sevī un attieksmē. Tas prasa gadus, darbu, neatlaidību un centību. Ātri izmainīt sevi nevar, var tikai vēlamāk pieiet pie vēlmes mainīties un darbā sevi izmainīt un nevilkt to procesu garumā. Tas dod iespēju mazāk izstiept savu vēlamo attīstību pozitīvo!